“Kauli”

Izrāde,kuru apmeklēju dažādu,ļoti personisku iemeslu dēļ.

Iepriekšējā teātra sezonā iesāku pētījumu “Vai skaists vīrietis var būt gan labs aktieris,gan labs režisors?”,kurā kā galveno pētījuma objektu izvirzīju Juriju Djakonovu. Nu viņam ir pievienojies Gundars Silakaktiņš. Tiesa,viņa aktierspējas režisori līdz galam novērtēt man ir lieguši, bet nu varu vērtēt G.Silakaktiņa režisora veikumu.

Jāatzīstas,vēl divi no iemesliem bija :

*aktieru ansamblis;

*vēlme ielūkoties Dailes teātra pagrabā(oficiāli).

Es neesmu tā,kas sajūsmā kūst par gangsterkino. Arī lamuvārdu izmantošana tik biezā slānī manī raisa rezervētas sajūtas. Tāpat erotika vai tās skaņas uz skatuves.

Pirmajās minūtēs jutos kā montējot savu pirmo studiju filmu. Tajā bija pārāk lielas pauzes un pārāk ilgi melnie momenti. Arī skaņa tajā nebija līdz pilnībai pieregulēta.

Bet!

Esmu tikai sieviete un eleganti tērpti kungi arī mani spēj darīt “mīkstu”. It īpaši,ja vēl teju dabiski čerkst. Lai man piedod Lauris Subatnieks,ka nekad neesmu spējusi viņam līdz galam noticēt. Šī izrāde,kā par lielu brīnumu bija,manuprāt,viņa labākais sniegums,kad no lomas viņš gandrīz neizkrita un spēja radīto tēlu noturēt līdz galam. Tomēr,kā spilgtāko un brīnišķīgāko šajā izrādē man gribās minēt Aldi Siliņu. Viņa Mūns –  tika vientiesīgi naivs un saviļņojoši smieklīgs. Ak, jūtīgie vīrieši!  Spēja tās neprātīgi uzjautrinošās lietas pateikt ar tik nopietnu seju un patiesu līdzpārdzīvojumu,ir īsta dāvana.Slavas dziesmas A.Siliņam, nudien! Kaut viņa dēļ vien ir vērts šo izrādi redzēt,patiesi!

Paliku mazliet neizpratnē par aktieru tērpiem. Šķita,ka G.Grāvelis un A.Siliņš saģērbti kā āksti vien tāpēc,lai mazliet atsvaidzinātu citādi drūmo izrādes vizuālo pusi. Labi,viena aina ar noslēpumaino Dorisu,varbūt ir vienīgais attaisnojums, bet…

Mazliet studiju gadus atsaucošs bija arī skatītāju vietu daudzums. Iespējams,kāds bija pārāk pilnīgs un aizņēma pārāk daudz vietas,bet tas,ka nāk cilvēki un viņiem īsti nav kur sēdēt mani samulsināja – vai tad biļetes tiek pārdotas neierobežotā skaitā un tad pielāgota telpas ietilpība?! Es zinu,ka man kā vienkāršajam skatītājam par to nevajadzētu domāt, taču arī šis moments man radīja pretrunu – es nāku uz profesionālu teātri ar profesionālu komandu, bet sastopos ar organizāciju kā studentu filmu skatē. Bet labi, šis ir sekundāri.

Vēl labais.Izrāde lika domāt un pēc pirmajām 20minūtēm biju arī pieradusi pie visām dirsām un pārējiem valodu “izdaiļojošajiem” vārdiem,jo es spēju noticēt kopējai noskaņai un uz brīdi būt tajā Anglijas  ķinītī. Patiesībā, pēc izrādes man Rega un Rubena attiecības salikās mazliet savādāk. Visu laiku bija sajūta,ka Regs – izģērbtais,sasietais,neprātīgi nežēlīgais noziedznieks ,bija Rubena zemapziņa,kas cīnās ar pāridarītājiem un labi zina,ka lai Rubens varētu būt laimīgs un brīvs, viņam ir jātiek vaļā,brīvībā. Un tā mazā balstiņa Rubena galvā ir tā sasodītā balstiņa,kura skan ikvienam no mums.Aizspriedumu mūs laimīgus nepadarīs,tādēļ, jāsaka Rega vārdiem: “Piedrāzt to balstiņu!” Tiesa,es nesaku,ka uzreiz jāmetas kādam virsū ar nazi, bet aizdomāties nenāk par ļaunu.

Aizdomāties par jautājumu,uz kuru vēl meklēju atbildi : Vai un kāda ir nozīme tam par ko esi piedzimis? (Nu piemēram – cik liela nozīme,ka esi piedzimis par latvieti, par vīrieti/sievieti,par kristieti utt?)

Pēc izrādes palika tāda galīgi laba garšiņa. Skumīga un domīga.Jāatzīst,ka visas ganksteru lietas iedzīvinātas bija tik dabiski,ka gluži Krusttēvu negaidīju katrā šķērsielā,tomēr mājupceļā uzmanījos. Iespējams dažu traki personisku iemeslu dēļ uz šo izrādi došos vēl.

Jo te ir tas smeķis,ka nerodas sajūta,ka kāds no aktieriem tēlotu. Pat ne L.Subatnieks. Vienīgi Pēteris Liepiņš pirmajos lamuvārdos mani nepārliecina. Visskaļākie applausi laikam ir jāvelta Laurim Dzelzītim par spēju čerkstēt visas izrādes garumā un atbilst lomai tā,ka vairāk, iespējams, nevar.

Un visu rezumējot, ja saku,ka ir domas,kas aizķērās,ka patika aktieri un apsveru domu aiziet vēlreiz – pieņemu,ka ir vērts aiziet arī citiem un pārbaudīt/palutināt savu humora izjūtu.

 

Skatīšanās datums – 25.septembris

Režisors – Gundars Silakaktiņš

Kostīmu māksliniece – Jurate Silakaktiņa

Gaismu mākslinieks – Harijs Zālītis

Scenogrāfs – Vents Vīnbergs

Kustību konsultants – Kārlis Božs

Lomās:Lauris Subatniesk(Rubens), Lauris Dzelzītis (Regs), Pēteris Liepiņš (Benijs), Aldis Siliņš (Mūns) un Gints Grāvelis (Beks).

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: