Pārsteigums sev. Iepriekš neievācot informāciju par izrādi un viedokļiem.
Un ejot nesagatavotai, nav jēgas neko gaidīt, kas jau savā saknē novērš lielu vilšanos.
Skatuve pilna ar sadzīviskām lietām, kas pirmajā mirklī liek raukt degunu par tradicionālismu un izteiktu klasikas smaku jau pa gabalu. Jau gaismām dziestot, sapratu, ka tik vienkārši vis tas nebūs. Melnajā telpā, koķeti spīdam palika Puškina portrets. Arī vēsturisko attēlu projekcijas brīnišķīgi papildināja uz skatuves notiekošo.
Jo izrādi kā ļoti viengabalainu vēstījumu es nespēju uztvert. Jā, sižetiski stāsts par Puškinu, par viņa literārajiem tēliem. Bet līdztekus izglītījošu faktu virknējums par laikmetu, remarkas. Ja galvā, izrādes laikā, nenotiktu otra, paralēlā, Dailes Oņegina izrāde, būtu vieglāk koncentrēties.
Nenoliedzami abās izmantoti atšķirīgi izteiksmes līdzekļi. Uzsvari uz citām lietām. Tomēr cilvēciskais aspekts salīdzināja. Bet to atstāšu pie sevis.
Sākuma etīde ar mērkaķi/cilvēku man šķita par garu. Par ļoti kariķētu un pārspīlētu. Lai gan Viļa Daudziņa atstrādātās kustības nevar nenovērtēt. Visas izrādes laikā šī atsauce uz Puškina salīdzināšanu ar primātu, mani kaitināja un radīja nepatiku, jo šķita traucējoša, samākslota un pārāk pretencioza.
Turpretī Kaspara Znotiņa Oņegina gejiskās jebšu tā laika dendijiskās izpausmes šķitas organiskas, tik pat pretenciozas, bet līdz sāpēm smieklīgas.
Nepatīkamas asociācijas radīja arī meiteņu ļoti garās bizes, tiesa, arī tām bija attaisnojums.
Man patika aktieru ķermeniski piepildītā skatuve, lai arī brīžiem gribējās lielākas acis, kas spētu redzēt kopainu.
Jēgpilna izrāde. Puškins orģinālvalodā. Laikmetu paskaidrojošais konteksts. Un aktieri, kas spēj pārslēgties no tēliem uz komentētājiem.
Paldies Astrai un Ilvai.
Skatīšanās datums – 26.novembris
Režisors – Alvis Hermanis
Mākslinieks – Andris Freibergs
Datorgrafika – Ineta Sipunova
Video – Gatis Builis
Gaismu mākslinieks – Krišjānis Strazdītz
Grims, parūkas – Sarmīte Balode
Lomās – Kristīnes Krūze, Sandra Kļaviņa, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Ivars Krasts,Andris Keišs (šoreiz) vai Juris Baratinskis