Arhīvs

Monthly Archives: februāris 2014

Viena no tām izrādēm, par kuru dzirdēts daudz, tomēr viedoklis nebija radies.

Mazliet zinot Elīnas Vānes aktierdarbus, zināju, ka ļoti gribu redzēt.

Esot ļoti lakoniskai varētu teikt, ka izrāde kā spilgts piemērs tam kā izlīdzsvarot mūsdienīgo ar klasisku materiālu, kā savienot dažādus medijus un cik brīnišķīgi ir precīzi atlasīts visbūtiskākais, ko izmantojot var sasniegt ļoti labu rezultātu.

Nevienā brīdī nebija sajūta, ka kāds no aktieriem varētu nedzīvot tur un tad. Ikviena kustība, skatiens, vārds, šķita sevi attaisnojami un katrs zina ko un kāpēc viņš/viņa dara uz skatuves. Sajūta, ka tiek spēlēts teātris nebija un par to vien es jau gavilēju.

Brīnišķīga scenogrāfija un tās risinājumi. Kubs ar tam apkārt esošo dzīvi. Dzīvi sevī. Nekā lieka arī te. Lai arī neiztikt bez spoguļiem, traukiem, vāzēm un tā tālāk. Tomēr tas viss tik lielā balansā.

Un tērpi. Ai.

Mūzika. Skaņas. Ai. Skaisti.

Sižets? Blaumanisks (teica Māra, kura šo apzīmējusi daudz dzirdējusi, bet īsti līdz galam nav sapratusi). Latvisks, šķiet savā traģismā un praktiskumā. Lai kā mūs peltu par emociju neizrādīšanu, iekšā, man domāt, notiek tādas vētras. Es neesmu lasījusi šo darbu, tomēr pēc bēru ainas salikās kas un kā būs. Kurš kuru mīlēs un kurš kuru nedabūs. Vien vēl līdz pēdējam cerēju, ka Matīss nemirs. Un pašās beigās nespēju ticēt, ka ir laimīgs noslēgums. Tas pavilka gaišu svītriņu nākotnei.

Aktieri. Ak. Tas nav kolektīvs un kolēģi, tur izskatās pēc ģimenes.

Izcila Elīna Vāne Raudupietes trakajā kaislībā. Brīnišķīgā Inga Siliņa. Vīrišķīgs Mārtiņš Lūsis, kurš savam Kārlim neļāva palīst zem mantas. Un mazais puisis ar savu būšanu.

Negribu atstātīt izrādi,vien likt uzsvarus uz to,ko priekš sevis piefiksēju. Kāda doma par to, ka mēs varam mēģināt kādu uz ko piespiest, bet rezultāts, visticamāk, nebūs cerētais. Spied kādu atbildēt, tincini, bet neprātīgi cerēt saņemt patiesu atbildi.

Joprojām acu priekšā ir birstošās kūdras aina. Spēcīga. Ļoti. Ļoti.

Brīnišķīga izrāde. Bet ne izklaidei. Valmieras puikas smīdina un liek domāt, prezentējot ūsaino Blaumani. Tomēr – visu cieņu režisoram Elmāram Seņkovam, kurš ir izveidojis ko tik uzrunājošu, saprotamu un spēcīgu, runājot tikai par būtisko bez liekvārdības. Arī aktieru tekstos.

 

TIK tīra izrāde! BRAVO!

 

Skatīšanās datums – 16.februāris

Režisors – Elmārs Seņkovs

Dramatizējuma autore – Rasa Bugavičute

Scenogrāfs – Reinis Dzudzilo

Komponists – Goran Gora

Kostīmu māksliniece – Krista Dzudzilo

Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš

Lomās – Elīna Vāne, Mārtiņš Lūsis, Inga Siliņa, Rihards Rudāks, Krišs Briedis vai Elvijas Škoba, Astra Baumane, Ruta Birgere, Ligita Dēvica, Lelde Kalēja, Visma Kalme, Baiba Valante, (Elvis Čukurs, Tomass Tulinskis, Artis Jančevskis, Kārlis Kļaviņš, Kārlis Artejevs, Matīss Brenneris, Ģirts Dubults un Klāvs Kļaviņš –  Valmieras skolu un Vidzemes Augstskolas audzēkņi)

Advertisements