Milēdija

Vismaz trīs reizes sāku rakstīt, lai atrastu īstos vārdus ievadam. Neatradu, tādēļ sākšu tāpat.

Otro reizi dzīvē biju gatava doties prom pēc 1.cēliena.

Esmu tā, kurai viedoklis par muskatieriem un D’Artanjanu veidojies visai romantizētā vidē, līdz brīdim, kad pie apvāršņa parādījās Depardjē. Tomēr stāsta galvenās līnijas prātā iesēdušās dziļi. Interpretācijas mums ir apkāt ik uz soļa. Dažas veiksmīgākas, dažas – ne tik ļoti. Reizēm lietas tiek darītas tāpēc, ka tās ir liktas darīt, un diezgan bieži, ja darbības nav piepildītas ar jēgu – tās tieši tādas arī izskatās – mehāniski izpildītas, bez redzama/jūtama attaisnojuma un neveido stāstījumu. Tāda sajūta radās vērojot Agneses Zeltiņas Milēdiju. Ārkārtīgi paredzamu, mehānisku, nervozu un pašmērķīgu. Šķita, ka galvenais ir izrādīt neprātīgi daudzos tērpus, aiz kuriem lomas saturs pazuda tā īsti neticis parādīts. Ļoti ticams, ka gadi bez skatuves atstāj pēdas. Vēl ticamāks, ka var būt izņēmumi, kuriem labāk filmēties ne kāpt uz teātra skatuves. Šoreiz gribēt un varēt nepārvērtās sinonīmos.

Šo izrādi nevaru piepulcēt to skaitam, kurās Dž.Dž.Džilindžers spējis mani patīkami  pārsteigt. Ļoti acīmredzams lētums bez jēgas. Gribēju uztaisīt izrādi – uztaisīju! Šajā brīdī vien jāsaka – dzirdam klaigājam par sabiedrības neaudzinātību, neizglītotību, izpratnes trūkumu un ko tik vēl nē, bet ja šāds ir kultūras piedāvājums, tad sabiedrība vēl labi turās pretī tiem sūdiem, kurus tai cenšas iebarot “augstie un viedie” kultūras pārstāvji!

Es visu izrādes laiku ar visu spēku meklēju labās lietas, kas spētu izrādi glābt. Koši akcenti bija jūtami Jura Žagara tēlā, Ģirta Ķestera un Laura Subatnieka saspēlē un atstrādātībā, brīnišķīgajā Kardināla gvardu dejā, kaut kāda dziļuma pilīte pavizēja Ginta Andžāna spēlētajā Feltonā, jā – tērpi bija skaisti, bet pat tas un daži personīgi lielumi, kopā ņemti nespēja radīt tīkamu pēcgaršu un kādu vērtīgu domu. Jau skatoties izrādi pārņēma žēlums pret aktieriem, kuriem ir tur jābūt un jādara savs darbs, kuru, nenoliedzami, viņi spēj veikt, bet ja saturs ir jeb , principā, tā nav, ja nav nekāda jēgpilna mērķa un vēstījuma, ko izrādei nest, tad aktieris var izstiepties un sarauties, tomēr nespēt neko daudz mainīt.

Viss pārējais, lai paliek. Apstāsimies pie normālā.

Dziļi pateicos, ka izrāde tiks noņemta no repertuāra!

 

Skatīšanās datums – 23.aprīlis

Režisors –  Dž.Dž.Džilindžers

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis

Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa

Komponists un aranžējumu autors – Kārlis Lācis

Horeogrāfe – Inga Krasovska

Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins

Lomās – Agnese Zeltiņa, Ģirts ĶesterisJuris Žagars, Gints GrāvelisLauris DzelzītisAldis Siliņš, Intars RešetinsDārta Daneviča, Ieva SegliņaGints AndžānsJuris Kalniņš, Lilita OzoliņaLauris SubatnieksMarīna JanausDainis GrūbePēteris GaudiņšMārtiņš Počs, Rita Bērziņa, Markuss Rodrigo Rozentāls

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: