Equus

Sākums nebija tāds kādu tiku gaidījusi. Es alku pēctās izdaudzinātās katarses, kas piemeklē skatoties šoizrādi. Gribēju piedzīvot to saplosīšanu par ko runā sociālajos tīklos, tie, kas jau redzējuši. Neslēpšu, ka es ļoti baiļojos, vai kāds no galveno lomu atveidotājiem neliks vilties, kā daudzkārt jau bijis. Un es nerunāju par Daini Grūbi.

Man bieži gribējās novērsties un neredzēt vai nedzirdēt. Es daudzkārt jutos neērti. Pati tēma savā pamatā ir ļoti…intīma. Un arvien biežāk, man arī ikdienā sev apkārt negribās redzēt bīstamo, agresīvo, neglīto, slimīgo vai apdraudoši no normas novirzīto, sabiedrība to sauc visu vienā vārdā – par nenormālo. Iebāž tev mutē dzelžus, kurus kāds (nezin kurš un nezin kad) definējis par normālo, un – staigā cilvēk, teciņiem, teciņiem, tikai nemeties aulekšos, tas ir nenormāli! Izrādē man bija neērti noskatīties aktieru uzburto tēlu tuvībā, kas neiekļaujās mana saprāta normās. Man ļoti gribējās, lai kāds iznāk un pastāsta man visu nerādot. Runājot tieši, bez tēliem un abstrakcijas. Nepārprotiet – brīnišķīgi aktierdarbi, tomēr bija sajūta, ja pa īstam ļaušos, ja ielaidīšos par tālu, būs pārāk grūti. Jo katram mums ir sava, iespējams, vajājošā zirga, galva, kas dara tramīgu, reiz pa reizei izgrūžot kādu jautājumu uz kuru tu ne tikai nevēlies atbildēt, bet arī negribi  domāt,pat dzirdēt šo jautājumu izunājam.
Sev par pārsteigumu – šobrīd es nevaru nosaukt vienu sajūtu, kas pārņem pēc izrādes. Neviena nav vadošā emocija, Ir tušums, kurā atbalsojās “tev vairs nesāpēs, jo tu neko vairs nejutīsi”… Frāze, ar ko man beidzās izrāde, jo es nezutvēru neko, kas bija pēc tās. Es neko nejutu. Tomēr iekšējo procesu bija tik daudz.
Domāju, nekļūdīšos sakota, ka šī izrāde, skar vairākus pamatīgus jautājumus atšķirīgās cilvēku dzīves jomās, kurus sev ikdienā vairamies uzdot. Un katram būs savs akcents, kurš uzprasīsies uz pārdomāšanu. Man šoreiz tas ir par tiem laužņiem mutē. Ainaram Mielavam reiz bija dziemsa “Tu mani dzen un pati līdzi dzenies… ” Kas ir tas, kas mani dzen? Vai tas ir kas tāds, kas manī rada tik lielu kaisli, ka vairs nespējot to izturēt tā pāraug dievināšanā vai varbūt tas viss ir viens un nekam nav nozīmes, jo mēģinot saprast bērns ejot abu vecāku virzienos atduras pret sienām?
Izrāde ne tikai atklāj nozieguma iespējamo anatomiju, bet arī pagriež spoguli pret skatītājiem – un Tu? Un Tev?
Manas bažas šoreiz vainagojās skaistā pārsteigumā un, lai arī Dainis Grūbe – spīdošs un līdz sāpīgumam pārliecinošs, man īpaši gribētos izcelt Lauri Subatnieku,kurš beidzot spēlē nevis tēlo! Liels prieks Viss ansamblis – izturēts un savus tēl\us izkopis, ar mazām atkāpēm Ievas Segliņas virzienā. Sajūsma par Ginta Andžāna ķermeņa valodu un Kristīnes Nevarauskas matiem.
Nevaru apgalvot, ka šī ir baudāmā izrāde. Tā ir no tām, pēc kuras ir labi, ja neesi atnācis viens. Un pirms mesties stāvus applaudēt, vēl brīdi gribās pasēdēt tumsā un klusumā. Jo nemanāmi, bet tiec apņemts ar izrādes… noskaņu. Nedomāju,k a ir veselīgi tajā ļoti ilgi uzkavēties.
Tik daudzslāņaina un daudznozīmīga. Kaislīga un kaislību slāpējoša. Normālības meklējumi vai alkas pēc spējas izdzīvot esot kaut kripatiņu laimīgam?
Kādu brīdi pie sevis pirecājos, ka izrāde nemeklē vainīgo, tomēr kādā līnijā izlaužas dievināšana kā galvenais apsēstības un traumatiskuma radītājs. Un tik ļoti negribētos, lai dievināšana tiek vienādota ar kristīgo ticību,jo dievinām mēs tik daudz ko,padaram par saviem elkiem tik daudz. Svētdienās, piemēram, lielveikalus padarot par saviem tempļiem.

Kas zina, cik soļu no mūsu normāluma līdz ārprātam!?
Tomēr stāsts nav par to. Bet to,ka mums paveicies, jo ir cilvēki, kuri izvēlējušies nenovērsties no ievainotiem cilvēkiem, bet aiz viņu sāpēm un to radītām reakcijām, censties saskatīt viņus pašus.

Režisore – Laura Groza-Ķibere

Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa

Horeogrāfe – Liene Grava

Scenogrāfs – Miķelis Fišers

Gaismu mākslinieks – Ivars Tilčiks

Lomās: Lauris Subatnieks, Dainis Grūbe, Juris Žagars, Indra Briķe, Kristīne Nevarauska, Ieva Segliņa, Dainis Gaidelis, Gints Andžāns, Ērika Eglija

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: