Dienas varonis

Melna komēdija. Tikai pašās beigās saproti, cik, pa īstam melna tā bijusi.

Muļķīgi domāt, ka izmainot vienu lietu, viss pārējais paliks nemainīgs. Līdzīgi izrādei, kurā viena lieta pārvēršas sniega lavīnā ar nudien negaidītām biegām. Par tām – īsts bravo!

Šoreiz, šķiet, vairāk acīs krita tieši režisora darbs, kurā īpaši izceļama gudrā izvēle pēc šāvieniem aktierim neļaut runāt, bet vispirms likt apjēgt un izspēlēt izdarīto. Ak, bauda! Šķiet, tieši tas bija viens no lielākajiem izrādes ieguvumiem.

Vēl viena pērle bija Kristiāna Karēļina spēju savaldīšana. Pirms tam sastaptā profesionālā vienmuļība bija ievirzīta piemērotā gultnē un atrasts vieds, kā ļaut māksliniekam pierādīt sevi kā aktieri. Ļoti šarmants atklājums – Katrīna Albuže. Atgādinājums, cik patīkams balss tembrs ir Madaram Zvagulim un bilingvāla oga – Aleksejs Geiko

Daudz valodisku pērļu. Joku, kuri liek smieties līdz krampjiem. Mīļais melnais humors. Lielā deva ironijas. Prātu nepamet frāze, ko lasīju pirms izrādes tās aprakstā – mēs itkā smejamies, bet tad saprotam, ka smejamies jau paši par sevi. Reizēm gribās pacelt degunu un teikt – es jau tā nē, esmu foršāks, gudrāks, pārāks. Bet mani tik ļoti sajūsmina, ja izrāde pavērš spoguli pret skatītāju.“Dienas varonis” provocē. Tu centies domāt līdzi, atrast izeju, risinājumu un izdomāt uzpriekšu, kā tas biegsies. Ik pa brīdim šķiet, ka esi sapratis, ka zini nākamo ainu, bet nekā.

Brīnišķīgs izrādes temps. Izlīdzsvarots absurdums, sadzīviskums un ironija par rutīnu un cilvēku attiecībām. Protams, centrā ir cilvēks. Noziegums un … Zods. Atvainojos, Zigurds Zamšs. Kolorītas lelles un to pavēlnieki. Attiecības gan starp civlēkiem, gan starp leļļu pavēlniekiem ar savām lellēm.

Patīkams dzīvīgums un vīrišķīga drosme runājot ar skatītāju par pāsam interesantām un uzrunājošām lietām, cieši ticot, ka citiem tas ir jāredz un ir smieklīgi. Ir. Es negribu meklēt milzīgu morāli, bet šī ir viena no tām, kas atkal ļauj mazliet noticēt latviešu humora izjūtai, kuru ir iespējams paŗnest uz skatuves. Tiesa, liela daļa veiksmes ir nevalstiskā teātra vide, kurā tā iestudēta. Zāles izmērs dikti intīmāks.

Pirms izrādes, iespējams, ir nepieciešama sagatavošanās atverot savu pieredzi jauniem piedzīvojumiem vai arī neko daudz nedomājot jābūt gatavam mesties iekšā aukstā ūdenī, skaidri zinot, ka būs traki. Un tad būs forši. Jo galva būs iztīrījusies, prāts – atpūties, jo  ilgi būs mēģinājis, ko saprast, tad atmetis ar roku un ļāvies pārsteigumiem.

Režisors: Ģirts Šolis
Leļļu māksliniece un scenogrāfe: Ilze Egle
Horeogrāfe: Katrīna Albuže
Muzikālā noformējuma autori: Ģirts Šolis, Edgars Šubrovskis (ansamblis “Manta”)
Lomās: Katrīna Albuže, Kristians Kareļins, Madars Zvagulis, Aleksejs Geiko

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: