Divu kungu kalps

Ir reizes, kad dažādu apstākļu sakritības rezultātā,Tu, cilvēk, mēģini laust savas ierastās tradīcijas, saņem drosmi  un mēģini vēlreiz. Es centos, bet, šķiet, biju pārāk skeptiska, tāpēc vīlos. Latviešu mēģinājumā uzvest komēdiju uz lielas skatuves lielā teātrī. Iespējams, risks neattaisnojās tieši pēdējo nosacījumu iespaidā, jo lieliem teātriem patīk pilnas lielās zāles. Tas nozīmē – vajag gabalu, kas uzrunā daudzus. Un ja jau izrāde repretuārā ir 2 gadus, tātad iet. Līdz atnāku es un man nepatīk.

Vispirms. Liku lielas cerības uz veiksmīgu iznākumu, jo režisors manī radīja drošību, ka varbētu izdoties atrast komēdiju,kas patīk arī man, bet nav melna ( ja atceramies manu sajūsmu par “Dienas varoni” Dirty Deal teatro https://sajutuvestnieciba.wordpress.com/2015/10/15/dienas-varonis/). Iespējams, manas jokošanās un izklaides prasības nesakrīt ar vairumu Latvijas skatītāju. Arī man reizēm patīk nedomāt un baudīt, tomēr, to gribu darīt kvalitatīvi, gaumīgu un ar jēgu, nevis smieties pie katra vulgāra gurnu žesta vai pārmērīga ķermeņa apmatojuma. Nudien nespēju paraudzīties aiz bezgaumīga pārspīlējuma, milzīgā vulgarizējuma, uzsvērta homoseksuālisma un samērā neveiksmīgām improvizācijām uzrunāt skatītājus. Neiejūsmināja skatītāju smiekli pie katras vecā Alfija traumas – kā sadistu bars, kurš gūst baudu no citu sāpēm. Ilgu laiku mēģināju saprast, vai aktietiem pašiem patīk tas, ko viņi dara, vai viņi ir atraduši jēgu un iekšējo pamatojumu savu tēlu darbībai un esībai kopumā. Es ļoti ķēru tos brīžus, kad pati iesmējos, vai tos, kas kā mazi brīnumiņi uzplaiksnīja – skifla grupas muzicēšanā, Ģirta Liuznika aktierspēle (lai arī tās jēga mani tracināja), Jāņa Skaņa tēla izturētībā (lai arī pats tēls mani tracināja), Kaspara Aniņa spējā pārmiesoties un iznest neglābjami traģisku tēla likteni, un ļoti retās valodas pērlēs.

Nepameta sajūta,ka tieku uztverta kā muļķe, kura smiesies arī tad, ja parādīs pirkstu. Vai – skatītāju smiekli ir viss, kāpēc aktieri spēlē, viņu galvenais uzdevums – izvilināt smieklus, jebkādiem līdzekļiem, un tikai retias spēj aizdomāties, ka ir cilvēki, kuri nesmejas par seksu, vardarbību, otra neapķērību vai nelaimi. Es gribētu piedzīvot, ka uz teātra skatuves uzved lugu, kas sastāv no lingvistiskiem jokiem un atsaucēm uz kultūras kanoniem literatūrā, mūzikā, kino utt. Protams, ideja neizklausaš plašu auditoriju aptveroša un lielu naudu nesoša, bet varbūt tomēr vērts ieguldīt tajā, lai cilvēki ne tikai atpūšas, bet bauda ko vērtīgāku par cilvēcisko instinktu vadītu dzīves projekciju.

Spēju saprast, ka tiek izmēģinātas teātra-komēdijas formas, taču šo mēģinājumu rezultātā secinu, ka delartiskās komēdijas interpretācija mani nesajūsmina. Nemaz.
Atvainojos par skarbumu.
Pateicos par ieguldīto darbu, tiem, kas iesaistīti izrādes tapšanā.
Es neesmu depresīva būtne, kura pmeklē tikai sirdi plosošās izrādes, bet vienmēr esmu par to, ka mākslai ir jācenšās celt intelektuālā latiņa. Protams, vieglāk ir manipulēt ar cilvēkiem, kuri nedomā, bet kurus vada instinkti, tomēr – ja latvieši pārstās domāt – vai mēs tiksim tālāk kā esam šobrīd?!
 
Režisors : Valters SĪLIS
Tulkotājs: Edvīns RAUPS
Scenogrāfs: Uģis BĒRZIŅŠ
Komponists: Grants OLDINGS
Kostīmu māksliniece un animatore: Ieva KAULIŅA
Gaismu mākslinieks: Igors KAPUSTINS
Producents: Jānis KAIJAKS
Lomās:  Mārtiņš EGLIENS, Madara BOTMANE,  Ģirts LIUZINIKS, Juris LISNERS, Sanita PUŠPURE, Normunds LAIZĀNS, Arturs KRŪZKOPS, Līga ZEĻĢE, Jānis SKANIS, Kaspars ANIŅŠ, Kristians KAREĻINS, Artis DROZDOVS
Skifla grupa: Artis DROZDOVS, Kristians KAREĻINS, Kaspars ANIŅŠ, Normunds Zālamans, Normans Bārbals

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: