Divu kungu kalps
Ir reizes, kad dažādu apstākļu sakritības rezultātā,Tu, cilvēk, mēģini laust savas ierastās tradīcijas, saņem drosmi un mēģini vēlreiz. Es centos, bet, šķiet, biju pārāk skeptiska, tāpēc vīlos. Latviešu mēģinājumā uzvest komēdiju uz lielas skatuves lielā teātrī. Iespējams, risks neattaisnojās tieši pēdējo nosacījumu iespaidā, jo lieliem teātriem patīk pilnas lielās zāles. Tas nozīmē – vajag gabalu, kas uzrunā daudzus. Un ja jau izrāde repretuārā ir 2 gadus, tātad iet. Līdz atnāku es un man nepatīk.
Vispirms. Liku lielas cerības uz veiksmīgu iznākumu, jo režisors manī radīja drošību, ka varbētu izdoties atrast komēdiju,kas patīk arī man, bet nav melna ( ja atceramies manu sajūsmu par “Dienas varoni” Dirty Deal teatro https://sajutuvestnieciba.wordpress.com/2015/10/15/dienas-varonis/). Iespējams, manas jokošanās un izklaides prasības nesakrīt ar vairumu Latvijas skatītāju. Arī man reizēm patīk nedomāt un baudīt, tomēr, to gribu darīt kvalitatīvi, gaumīgu un ar jēgu, nevis smieties pie katra vulgāra gurnu žesta vai pārmērīga ķermeņa apmatojuma. Nudien nespēju paraudzīties aiz bezgaumīga pārspīlējuma, milzīgā vulgarizējuma, uzsvērta homoseksuālisma un samērā neveiksmīgām improvizācijām uzrunāt skatītājus. Neiejūsmināja skatītāju smiekli pie katras vecā Alfija traumas – kā sadistu bars, kurš gūst baudu no citu sāpēm. Ilgu laiku mēģināju saprast, vai aktietiem pašiem patīk tas, ko viņi dara, vai viņi ir atraduši jēgu un iekšējo pamatojumu savu tēlu darbībai un esībai kopumā. Es ļoti ķēru tos brīžus, kad pati iesmējos, vai tos, kas kā mazi brīnumiņi uzplaiksnīja – skifla grupas muzicēšanā, Ģirta Liuznika aktierspēle (lai arī tās jēga mani tracināja), Jāņa Skaņa tēla izturētībā (lai arī pats tēls mani tracināja), Kaspara Aniņa spējā pārmiesoties un iznest neglābjami traģisku tēla likteni, un ļoti retās valodas pērlēs.
Nepameta sajūta,ka tieku uztverta kā muļķe, kura smiesies arī tad, ja parādīs pirkstu. Vai – skatītāju smiekli ir viss, kāpēc aktieri spēlē, viņu galvenais uzdevums – izvilināt smieklus, jebkādiem līdzekļiem, un tikai retias spēj aizdomāties, ka ir cilvēki, kuri nesmejas par seksu, vardarbību, otra neapķērību vai nelaimi. Es gribētu piedzīvot, ka uz teātra skatuves uzved lugu, kas sastāv no lingvistiskiem jokiem un atsaucēm uz kultūras kanoniem literatūrā, mūzikā, kino utt. Protams, ideja neizklausaš plašu auditoriju aptveroša un lielu naudu nesoša, bet varbūt tomēr vērts ieguldīt tajā, lai cilvēki ne tikai atpūšas, bet bauda ko vērtīgāku par cilvēcisko instinktu vadītu dzīves projekciju.
Skifla grupa: Artis DROZDOVS, Kristians KAREĻINS, Kaspars ANIŅŠ, Normunds Zālamans, Normans Bārbals
Sajūtu vēstniecība 