Frankenšteins

Pirmā asociācija ir ar multeņu briesmoni, kam galvā vai kaklā ieskrūvēta skrūve, ir zaļa āda un uz pieres šuve. Pats stāsts – daudzreiz dzirdēts, bet tā arī neesmu iedziļinājusies. Jā, es gāju galvenokārt tāpēc, lai redzētu ko jaunu ir paveicis Dailes izcilais tandēms – režisore Laura Groza Ķibere un aktieris Dainis Grūbe.

Kolosāli aktierdarbi. Arvien pārsteidzošs Dainis Grūbe ar savām darba spējām un talantu iedzīvinot tos, kurus spēlē. Grūti atrast īsto vārdu, lai raksturotu aktiera plastikas un emocionālās spējas.  Viņam strauji seko Gints Andžāns ar ļoti dzīvu spēli, un atliek vien cerēt, ka arī viņam ļaus augt un pierādīt sevi arvien vairāk.

Izcila mūzika. Sava veida dzinējs un virzītājs visai izrādei. Pastriprinātājs. Kad Radībai nebija vārdu, tās vietā runāja milzu acis, kuras tik veiksmīgi atrisinājis mākslinieks -8

Pēc izrādes, netīši tīšām noklausījos citu skatītāju viedokļus, kuros dominēja filozofiskas domas – vai mēs piedzimstam ļauni vai par tādiem kļūstam, vai mēs gribētu atdzīvināt savus mīļos, kuri miruši (vai no tiesas gribēt, ja mums būtu tāda iespēja), vai klonēšana nav tas pats?

Man bija nepieciešams ilgāks brīdis, lai saprastu, par ko domāju. Jo izrāde nemanāmi, bet neatlaidīgi apņem (vai atņem?!) prātu, beigās atstājot šokā. Tādā spēcīgā. Doma, par kuru prātoju, bija ne mazāk biedējoša kā izrādes Radība, kura nelūdza, lai viņa tiktu radīta, lai piedzimtu.

Arī es nē. Visticamāk, ne viens no mums nav lūdzis, lai tiktu radīts. Un tomēr mēs esam. Mums pastāv izvēle, ko iesākt ar dzīvi, kas mums dāvināta.

Es arī reizēm jūtos vientuļa (un arī Kaligulu vilināja mēness). Ir tā viena vientulības daļa, kas ir dziļi, dziļi iekšā. Ko tikai retajam līdz galam izdodas kliedēt.

Par ko ir izrāde? Briesmoni? Ģēniju, kurš kļūdijās? Robežām?

Tik nepatīkami iesmeldzās Radības uzskaitījusm, kādas cilvēku prasmes viņš apguvis – sabojāt, iznīcināt, pazemot… melot. Un Tu zini, ka tas jau nav viss.  nav arī vienīgais, ka nav tikai sliktais, bet… Spogulis nostrādā, automātā paskaties uz savu dzīvi un, neveiksme, ja bijusi neproduktīva diena, kurā esi uzrūcis, sadusmojies vai mānījies, tad šķiet,ka tieši no Tevis tas aizgūts.

Mūžīgai dzinējs. Kas ir Tavs?
Kas mums riebjās?

Ja kāds Tev teiktu, ka ir radījis cilvēku, Tu noticētu? Kā rīkotos? Vai Frankenšteins radot sievieti saprata, ka ir robežas, kuras nedrīkst pārkāpt? Vai arī tā bija cietsirdība?

Atstumtība un izolācija. Spilgts duālisms ar pretrunām, kas var kaitināt. Radību sabiedrība izstumj, jo viņš izskatās neikdienišķi. Mazs mīnuss grima māksliniekiem, ka šoreiz nebija tik spēcīga un veiksmīga grima kā teātra mājaslapā esošajās bildēs redzamais,tas būtu palīdzējis ieraudzīt pretīgumu, ko visi tik ļoti uzsvēra. Bet atstumtajai un pamestajai Radībai pretī stāv Viktors Frankenšteins, kurš pats, labprātīgi, sevi ir izolējis no plašas sabiedrīas – idejas vārdā – pārmērīgi nododamies darbam. Galējības satiekas, bet varbūt tās ir likumsakarīgas.

Es teiktu, kas skatuviskā versija reizēm pārlec par strauju un man iztrūkst daži puzles posmi (vai varbūt tas tāpēc, ka es būtu bijusi gatava uz garu, garu, garu izrādi). “Nepavilkos” uz to, ka Radība tik ātri iemācas staigāt, runāt, lasīt, spriest.

Visam kā spēcīga piedeva un īpaša krāsa ir zēnu koris, kas man līdzinājās milzīgam Hariju Poteru salidojumam, līdz brīdim, kad savilkās doma par to,ka tie varētu būt daudzi mazi Viktori Frankenšteini, vai Radības iekšējā balss. Taču skatītājiem tagad būs pielipis “jā,jā, jā, nē, nē, nē”.

Protams, scenogrāfija. Bauda acīm un prātam, kurš mēģina izsekot tās jēgpilnajai transformācijai. Katrā ainā scenogrāfija ir kā precīza atslēga iezīmējot vidi, sajūtas un notikumus.

Lieta, kuras jēgu es izrādē nesapratu ir jenota izbāzenis, kuru man šķita vērts aizdedizināt brīdī, kad Radība tik plaši vēzēja lāpu.

Spēks. Iekšējs, ārējs. Vispārējs. Pierādījums, ka darbs komandā atmaksājas, strādā. Gaismām, mūzikai, kolosālai scenogrāfijai un tik ļoti baudāmiem aktierdarbiem saslēdzoties – Tu nevari palikt vienaldzīgs.

Paldies!


Režisore – Laura Groza-Ķibere

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis

Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa

Horeogrāfe – Liene Grava

Komponists – Kārlis Auzāns

Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

Video mākslinieks – -8

Lomās: Gints AndžānsDainis GrūbeKristīne NevarauskaĢirts ĶesterisSarmīte RubulePēteris LiepiņšLauris SubatnieksĒrika EglijaKaspars ZāleArtūrs DīcisLelde DreimaneDainis GaidelisMārtiņš Upenieks, Hugo Lejiņš vai Kārlis Pārups

 Izrādē piedalās Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas zēnu koris (mākslinieciskais vadītājs – Romāns Vanags, diriģente – Evija Vanaga, direktore – Astrīda Kronbega).

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: