Ugunsgrēki

Ugunsgrēki.

Pirms sākt rakstīt, dziļi jāievelk elpa.

Pasaule, kas ar Tevi notiek?!

Uz izrādi neesi aizgājis netīšam, bet tik ļoti gribās norobežoties no tās, paslēpties aiz smiekliem un jautrības. Knosīties un ar mazāko sīkumu atgādināt, es neesu tur, mani tas neskar, es esmu zālē un tas viss ir izdomāts un pat ja nav –  noticis tālu, tālu, citā psaulē.

Tēma ar katru mirkli kļūst aktuālāka. Bēgļi. No kā un uz kurieni viņi bēg? Kāpēc vispār jābēg?
Man grūti lietot vārdu “patika”par šo izrādi. Tā uzrunāja, aizkustināja un lika aizdomāties. Vēl precīzāk – konstatēt faktus. Man, piemēram, nav ne jausmas kā izbeigt šausmas, ko ap sevi sēj cilvēki. Es pat tikai knapi varu nojaust, cik stipram ir jābūt saprātam, lai ejot cauri Navālas dzīvei, paliktu saprātīgs, dziļš un labs cilvēks.

Kas šķita svarīgi – viņa nesolīja, ka atriebs ģimeni, nogalinās katru ļaundari vai bēgs prom, ko kājas nes. Viņa solīja mācīties lasīt, rakstīt, runāt un domāt. VIņa solīja, lai kas arī nenotiktu, mīlēt.  ļoti iespējams, ka tieši šos solījumus ir grūtāk pildīt. Lai kas arī nenotiktu – mīlēt. Domāt. Runāt.
Bet, ja kā izrādē tiekts, “mēs esam atbruņoti, mums virs nav vērtību pie kā turēties” , tad, iespējams, šie solījumi ir tās mazās vērtībiņas katrā pašā, kas kaut nedaudz notur, satur un palīdz izturēt dzīvi.

Spēcīgi, asiņaini un neliekuļojoti izstāstīts stāsts. Nevisu sapratu un ne visu spēju aptvert.

Grūti runāt par scenogrāfiju, tērpiem… Jo viss  stāsta priekšā, kļūst sekundārs, kas liecina par to, cik labi viss uzbūvēts, ka netraucē to stāstīt, bet trāpīgi papildina ik lieta.

Spēcīgi aktierdarbi. Kā brīnums plaukst Ilze Ķuzule-Skrastiņa, paldies viņai par to, ka nemēģināja ilustrēt sievietes sāpes, ciešanas, bet ļāva tās just skatītājiem, par spēku paldies. Ai, es varētu katram atrast ko īpaši izrādi papildinošu, bet šoreiz teikšu vien to, ka šis ir viens neapšaub’mi spēcīgs ansamblis, komanda, kas jūt viens otru, kas izrādi padara viengabalainu (par spīti dažu aktieru daudzajām lomām).

Es negribu runāt par katru detaļu, kas veido izrādi par to, kas tā kļūst skatītāju au priekšā. Ir daudz, daudz stāstu. Nepatīkamā un vardarbīgā. Sāpīgā un šokējošā. Un aiz visa tā stāvs cilvēki. Dzīvi cilvēki. Līdz nāvei ievainoti, kas meklējot jēgu nogalina citus.

Es riskēšu sakot, ka izrāde ir kā nazis rīklē, kuru grūti izvilkt ārā.

Atbilžu nav. Paliek tikai jautājumi un asiņu garša mutē.

Režisors – Mārtiņš Eihe
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņa
Gaismu mākslinieks – Ivars Tilčiks
Lomās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Gints Andžāns, Gints Grāvelis, Intars Rešetins, Dārta Daneviča, Dainis Grūbe

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: