ATDZIMŠANA

Tagad būs tā – laikā, kad kultūras notikumu biļešu cenas tuvojas debesīm, šķiet ir laiks atkal runāt par to, ko redzu un ko domāju par to, ko esmu redzējusi. Es aizvien nesolu objektīvu un kritiski izsvērtu viedokli, tomēr šobrīd vairāk par vienkāršu pasēdēšanu puskrēslā, dažāda ērtuma krēslos, es meklēju pieredzi, svaigumu un tik daudzos, dažādos veidus, kā šobrīd iespējams piedzīvot mākslu. Jā, ne vairs tikai teātri, bet pārpilnību no visa kultūrlauka.

Par to arī rakstīšu, ieteikšu un varbūt pat mudināšu kur doties.

Aizvien bez attēliem, lai burtam tik spēks (un katra paša fantāzijai). Emocionāli, subjektīvi un tā, kā pašai gribās.

Tad, nu, prieciņā un uz drīzu tikšanos starp rindiņām!