PĀR IZDEGUŠIEM LAUKIEM SKRIEN MANS SAPNIS

Pirmo reizi par šo ieceri uzzināju, pamanot Twitterī ierakstu, ka Klāvs un Ance meklē “vēstuļdraugus” jeb cilvēkus, kas uzticētu viņiem savus stāstus par notikušo un arī nenotikušo mīlestību.

Nespēju nociesties, kad izrāde sasniegs Rīgu, tāpēc steidzu to apmeklēt Cēsīs vēl decembrī. Taču skatot to arī atkārtoti sajūtas nemainījās. Mazliet skumji un priecīgi vienlaikus, ka neesi vienīgais lohs ar lauztu sirdi, neatbildētu mīlestību vai neglābjamu iemīlēšanos tajā, kas nevar atbildēt ar to pašu.

Skaudri, mazliet uzjautrinoši un līdz asarām pazīstami stāsti. Izrādās, ka tādu ļaužu ir daudz. Vai tas ko vēstī par laikmetu? Vai cilvēku iedabu? Aizej, un tad parunāsim!

Radošā komanda:
Ideja un izpildījums: Ance Strazda, Klāvs Mellis
Teksts: 236 anonīmu autoru kolektīvs
Gaisma: Nikola Suhareva
Foto: Āris Matesovičs