Pārcēlāja

Redz kā, laiks skrien un nepadarītie darbi krājas.
Pirms vēl teātra sezona noslēdzas, steidzu rakstīt un mudināt doties nebijušā teātra piedzīvojumā. Lielākais un kārotākais brīdis šai izrādei? Nu, jā, tas, ka visi skatītāji, pēc ieaicināšanas zālē, tiek aicināti atrast savu gultu un ērti tajā iekārtoties. Jā, jā – apgulties! Un baudīt, ja miegs neuzvar.

Biju pārsteigta par stāsta skaudrumu un vieglumu, vienkāršību kādā tas tika izstāstīts. Vai tas ir pārstrādātu traumu efekts, ka par tām vari runāt, lai citi zina, lai varmācība netiek turēta par tabu tēmu?!

Nudien ceļojums, cauri autores atmiņu līkločiem, sajūtu serpentīniem un multimediāliem pinekļiem.

Daudz vairāk nestāstīšu, tikai silti rekomendēšu noķērt vēl maijā biļetes un doties (pirms tam gan paguļot vai iemalkojot kofeīnu saturošus dzērienus).

Ā, un vēl. Mūzika ir brīnišķa. Īpaši vecmāmiņas stāstā.

Radošā komanda:

Režisore, dramaturģe: Inga Tropa
Producents: Aksels Kaulakāns
Izrādes māksliniece: Kate Krolle
Mūzika: Edgars Raginskis
Skaņas režisors: Kārlis Tone
Gaismu mākslinieks: Lauris Johansons
Lomā: Inga Tropa