Arhīvs

KVADRIFRONS

Jau biju piemirsusi kā ir, kad acu priekšā dzimst teātra brīnums, kurš mazliet nojauc realitātes robežas.

Lai arī iepriekš rūpīgi izlasīju par ko būs izrāde, apbruņojos ar atvērtību un biju gatava jebkam, jāatzīst, ka režisora piedāvāto stāstu es neieraudzīju. Es dikti centos, taču mani daudz vairāk vienkārši aizrāva pats notikums – izpildītāju ķermeņu kustības, spēles laukuma transformācijas un citu skatītāju reakciju vērošana. Es gribēju pievērsties arī savu izaicinājumu un lēmumu apcerēšanai, tomēr daudz vieglāk šķit ļauties šīs izrādes maģijai, nezināmajai neparedzamībai un būt klātesošai te un tagad, pat ja neko daudz nesaproti.

Pirmais, kas mani apbūra bija baltais izrādes laukums, kurš visu laiku tika transformēts un šķiet, bija piektais, nozīmīgais izpildītājs, katram stāstam pielāgojoties vai tiekot pielāgots, trauslumu padarot drošu un pārejamu. Visu izrādes laiku tas šķita kā neliela burvestība, nevarot noteikt, kad to kustina cilvēks, kad tajā iepūš gaisu. Likās, ka pat ar skatuves dūmiem sarunāts, lai tie skatītāju rindās iezogas cēli, lēni un pavisam pamazām, aplaizot ar savām bālajām mēlēm katru atnākušo.

Reiz, kad ar draudzenēm bijām uz citu izrādi, pēc tās to pārrunājot mēs katra runājām par savu izrādi. Nešaubos, ka ar šo būtu līdzīgi. Un var jau būt, ka tā ir bijis vienmēr, jo taču visu redzam tikai caur savu prizmu, saviem pārdzīvojumiem, izaicinājumiem un sajūtām.

Ja ne kā citādi, tad šī izrāde ir vizuāli ļoti, ļoti, ļoti baudāma. Tā var būt neliels laiks (labi, stunda) pašam ar sevi, varbūt savu laikmetīgo robežu pārbaude vai tiešām jēgpilnas pārdomas. Katrā ziņā, ja aiziesi – nožēlot nebūs ko.

Radošā komanda

Idejas autori un inscenētāji: Rūdolfs Gediņš, Elīna Gediņa

Autori un izpildītāji: Āris Matesovičs, Agnese Bordjukova, Ģirts Dubults, Roberta Gailīte

Vizuālā māksliniece: Pamela Butāne

Dramaturgs: Klāvs Mellis

Komponists: Kārlis Tone

Gaismu māksliniece: Nikola Suhareva

Producente: Ance Strazda

Sadarbības partneris: VSIA Rīgas cirks

Atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, VV Foundation, Mārtiņš Knipšis